Tūrisms

Ievērojamas vietas un objekti
 
Jaungulbenes muižas komplekss
 
Senākās ziņas par Jaungulbenes muižu ir no 18.gadsimta, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. 1806.gadā to savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē. Apbūves greznākā ēka ir monumentāli atturīgā pils, kas celta ap 1878.gadu angļu neogotikas stilā. Pārbūvēta 19.gs. beigās un 20.gs sākumā, likvidējot gotikas formas un piešķirot romāņu neorenesanses stila iezīmes. Torņa fasādē redzams īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis.

    
Ap pili ir apmēram 25 ha liels parks. Muižas parka veidošana sākta 1879.gadā. Parkam lielu estētisko vērtību dod dīķi un mazās arhitektūras formas - Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks u.c. Centrālās ēkas priekšā ir plašs, simetrisks pagalms ar liepu aleju pa vidu un 2 dīķiem. Dienvidu pusē augsta terase, aiz tās dīķi.

   
Muižas parkā atrodas interesantie un savdabīgie „Velna vārti” ar mākslīgajām pilsdrupām. Pēc vietējo atmiņām, pie „Velna vārtiem” bijis miteklis cilvēkam, kam par labu atalgojumu nav bijis ļauts ne mazgāties, ne mainīt drēbes, ne skūties un ķemmēt matus. Vienīgais šī „velna” pienākums bijis atvērt un aizvērt vārtus, sagaidot baronu un tā viesus. Lai redzētais būtu ietekmīgāks, akmens mūri un vārtus greznojušas dažādas figūras un pūķi. Stāsta gan, ka baronam neesot izdevies uz ilgu laiku nolīgt „velnus”, jo latviešu zemnieki neesot bijuši ar mieru ilgi dzīvot tādā netīrībā.


 
Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Luterāņu dievnams atrodas Jaungulbenes muižas parkā. Virs baznīcas ieejas durvīm redzams Tranzē-Rozeneku dzimtas ģerbonis. 1892.–1893.gadā baznīcu cēlis Jaungulbenes muižas īpašnieks Pauls fon Tranzē-Rozeneks. 1904.gadā viņš to lika pārbūvēt kā laukakmeņu kapelu savas mirušās sievas Adas piemiņai. Pēc Pirmā pasaules kara ēka netika izmantota, bet 1936.gadā tika izveidota Jaungulbenes luterāņu draudze, kura tika atdalīta no līdz tam vienīgās –Gulbenes (Vecgulbenes) draudzes.
1990.gadā Jaungulbenes baznīcu atjaunoja un septiņus gadus tajā kalpoja mācītājs H.Grigols. 1999.gada aprīlī par draudzes un baznīcas labvēļu ziedotajiem līdzekļiem tika iesvētītas vitrāžas. Vitrāžas izgatavojusi māksliniece Elga Grīnvalde.
Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca atzīta par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

   
Netālu no baznīcas atrodas Jaungulbenes Tranzē-Rozeneku muižas pirmo īpašnieku Ēriha Johana un baroneses Barbaras von Ceimeres kapliča. Tā celta ap 1892.gadu no ķieģeļiem, ar akmens kāpnēm. Tai ir akmens parketa grīda no iegareniem akmeņiem un velvēti griesti. Kapličā atrodas divi kapi – pārsegti ar pelēka, pulēta granīta plātnēm un ar uzrakstiem.

 

“Goda kalns” latviešu darba tikumam
 
Senajā Rijas kalnā izvietoti 14 unikāli vides objekti, kas atspoguļo latviešu darba tikumu.
“Goda kalns” latviešu darba tikumam tika atklāts Novada svētku laikā Jaungulbenē 2016.gada vasarā. Vides objektus kā dāvanu Jaungulbenei sarūpējušas pārējās Gulbenes novada pagastu un pilsētas pārvaldes. Godā celti tādi darbarīki kā bišu strops, vērpjamais ratiņš, tītavas, vējdzirnavas, karote, spīļarkls, maltuve, āmurs un naglas, zāģis, suseklis, sprigulis un grābeklis, vārpstiņa un maizes lize. Katrs pašu pārvalžu izgatavotais darbarīks ir kā pierādījums mūsu novada darba tikumam un pārvalžu meistarīgajai izdomai, kopā veidojot fantastisku ansambli, kas arī turpmāk papildinās Jaungulbenes tēlu.

 
Jaungulbenes muzejs
 
Muzejs ir iekārtots romantiski vēsturiskā namiņā, kas celts 1887.gadā un sākotnēji kalpojis, kā poniju stallis, bet vēlāk pārtapis par “vešas māju”. Šajā privātajā muzejā ir aplūkojamas senās fotogrāfijas, kuras liecina par tā laika dzīvi, kad Jaungulbenes pilī dzīvoja Pauls fon Tranzē-Rozeneks ar savu ģimeni. Muzejā ir izveidots arī suvenīru stūrītis, kurā var iegādāties dažādus suvenīrus.
 
Ieejas maksa muzejā:
pieaugušajiem – 3 EUR; studentiem, pensionāriem – 2 EUR.
Muzeja apmeklējumu var pieteikt pa tālruni  28665837 (Jautrīte).
 
Aktīvajā tūrisma sezonā nedēļas nogalēs ir iespējams arī pieteikt ekskursijas – pastaigu pa  Jaungulbenes pils atmiņu takām, kuras laikā būs iespēja aplūkot 20 apskates objektus, kurus būvēja Paula fon Tranzē laikā un kuri ir saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Liedes kalni
 
Tieši Liedes upes krastā, izveidojies interesants dabas retums – Liedes kalni. Liedes kalni ir īpatnēja pauguru virkne, kas sākas augšup Jaungulbenes Siladzirnavu ezera un stiepjas ap 30 km uz dienvidrietumiem gar Liedes upi. Arī savu nosaukumu Liedes kalni ieguvuši, pateicoties blakus esošajai upei.  Aktīvās atpūtas cienītājiem Liedes kalnos iespējams apgūt kāpšanas un rāpšanās iemaņas, tomēr nekas nav jaukāks par atpūtu kalnu virsotnē vai pakājē. Literatūrā Liedes kalnus un Liedes upi aprakstījis Doku Atis, kura dzimtās mājas "Mucenieki" Dzelzavas pagastā atrodas apmēram trīs kilometrus no kalnu kopējā grupas Jaungulbenes - Cesvaines lielceļa malā.
Osi Latvijā sastopami tikai divās vietās, tāpēc varam lepoties, ka viena no tām ir Gulbenes novadā. Liedes kalni ir ledus laikmetā izveidojušies morēnu sanesumi, kas izveidojušies no ledus kušanas ūdeņiem, starp 2 ledāju mēlēm. Liedes kalni sākotnējo ainavisko izskatu ir sen mainījuši. Noauguši kokiem un krūmiem. Otrajā kalnā - Pilskalnā atrasta apmetne un kulta vieta seno latgaļu dzīvesvieta un vieta, kas liecina par ZA Vidzemes iedzīvotāju senajām kulta tradīcijām. Daudziem kalniem ir sava vēsturiskā pagātne un savs nosaukums: Zvanu, Pilskalns, Māras, Svētās Māras, Marijas, Mellais kalns u.c.
 
Alfrēda Vārdauņa piemineklis
 
1989.gada 1.septembrī Gulbīšu vidusskolas pagalmā tika atklāts Alfrēda Vārdauņa piemineklis, to akmenī izkalis viņa skolnieks tēlnieks Indulis Ranka. Piemineklis tapis 10 gadu laikā.
Alfrēds Vārdaunis 1928.gadā dibinājis Gulbīša sešgadīgo pamatskolu un bijis tās pirmais direktors. 1929.gada 18. novembrī Alfreds Vārdaunis apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Audzēkņi un jaungulbenieši Alfredu Vārdauni atceras kā labu pedagogu, prasmīgu skolas vadītāju, sabiedriski aktīvu, rosīgu pašdarbnieku un sirsnīgu cilvēku.
Alfrēda Vārdauņa piemineklis ir kā cieņas apliecinājums skolotājam no viņa audzēkņiem.

 Alfrēda Vārdauņa piemineklis

Biškopības saimniecība "Niedras"
 
Saimniecībā kopā ar pašu „Bišu dieviņu” Jūs sagaidīs zinošs biškopības speciālists, kurš laipni sniegs atbildes uz visiem Jūs interesējošiem jautājumiem par bitēm un biškopību.
Biškopības saimniecībā “Niedras” iespējams iepazīties ar to, kā noris bišu dzīve un kā top biškopības produkcija. Šeit iespējams arī relaksēties un uzlabot veselību, guļot uz lāvām, zem kurām atrodas bišu stropi. Kā stāsta pats bišu dziednīcas saimnieks, guļot uz lāvām iespējams klausīties bišu skaņās, kas paātrina cilvēka asinsriti, atjauno ķermeni, atvieglo muguras, muskuļu un locītavu sāpes, savukārt smarža, kas rodas no vaska, medus, propolisa un ziedu putekšņiem un nektāra nomierina nervu sistēmu, stabilizē asinsspiedienu un rada labu miegu.
Ikviens interesents varēs nogaršot, kā arī iegādāties dažādu ziedu un augu medu (pieneņu, aveņu, rapša, latvāņu, viršu, liepu, āboliņa, vīgriežu, griķu utt.), kā arī tādus biškopības produktus kā propolisu, bišu maizi u.c. Plašā izvēlē tiek piedāvātas dabiskā vaska sveces.
Bišu vaska šūnām ir sešstūraina forma, kas balansē zemes un gaisa enerģiju, ko esot pārbaudījuši pat zinātnieki – par to un daudziem citiem interesantiem faktiem iespējams uzzināt, dodoties ekskursijā uz bišu dziednīcu “Niedras”!

Adrese: “Niedras”, Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads, LV-4420
Tālrunis: 26873163

Atpūtas komplekss "Klintis" 
 
Atpūtas kompleksā “Klintis” Jaungulbenes pagastā varēsiet baudīt gan nesteidzīgu atpūtu, gan arī sarīkot kādu pasākumu.
Atpūtas komplekss piedāvā:
  • telpas ģimenes viesībām un pasākumiem līdz 70 personām;
  • naktsmājas – 10 numuriņi ar 34 gultām, 1 divistabu numuriņš ar virtuvi (elektriskā plīts, ledusskapis, trauki), 20 papildu guļvietas uz matračiem;
  • visos numuros ir duša un tualete, WiFi, elektriskā tējkanna;
  • svinību galdu klāšana;
  • dārza grils un lapene vasaras viesībām – līdz 20 personām;
  • trenažieru zāle un infrasarkano staru pirts.

Adrese: “Klintis”, Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads, LV-4420
Tālrunis: 26155975

Ušuru ezers
 
Ušuru ezers ir astotais dziļākais ezers Latvijā – lielākais dziļums ir 40 metri. Ezera kopējā platība ir 160,8 ha. Ziemeļdienvidu virzienā ezers stiepjas 3,2 km garumā. Vienīgā notece ir pa Ušurupīti, kura ietek Liedē. Gar ezera dienvidaustrumu krastu iet lieguma “Lielais Mārku purvs” robeža. Gan ziemā, gan vasarā ezerā notiek makšķernieku sacensības.
Ezera apkārtni savai atpūtai bija iecienījis arī Jaungulbenes muižas barons Tranzē-Rozeneks, kas rītos brauca uz ezeru dzert kafiju. Ezera krastā saglabājusies speciāli šim nolūkam celtā Kafijas māja. Tuvumā bijusi arī medību pils, taču no tās palikuši tikai pamati.
Siladzirnavu ezers
 
Siladzirnavu ezers ir vecs dzirnavezers, kas izveidots, appludinot Liedes upei apkārt esošo teritoriju, jo uz Liedes upes tika uzcelts aizsprosts. Ezers ir izveidots starp 1826. un 1839.gadu, kad Jaungulbenes muižā valdīja Otto fon Tranzē.
Vietā, kur tagad atrodas Siladzirnavu ezers, atradās priežu sils. Tas tika izzāģēts un kokus izveda, taču nezināmu iemeslu pēc celmi netika izvilkti no zemes, steigā tika uzcelts aizsprosts, appludināta teritorija un nekavējoties uzceltas ūdens dzirnavas. Taču Otto fon Tranzē neapdomāja, ka ap Liedes upi zemniekiem tikuši iedalīti zemes gabali, kuri nu jau atradās zem ūdens, tāpēc sējas un ražas laikā Siladzirnavu ezers tika nolaists līdz zemju robežām, lai zemnieki varētu izaudzēt sev labību un pārtiku. Kad ražas laiks esot beidzies, Siladzirnavu ezers atkal ticis uzpludināts, lai ražīgāk darbotos ūdens dzirnavas. Tieši priežu sila un dzirnavu pēc šī appludinātā teritorija tika iesaukta par Siladzirnavu ezeru.
Ezera platība ir 48,4 ha, vidējais dziļums - 1,2 m, lielākais dziļums - 3,2 m.