Vēsture

Jaungulbene ar visu tai piegulošo teritoriju kā patstāvīga administratīva vienība pirmoreiz minēta 1763.gadā, kad tā atdalīta no Gulbenes zemes īpašuma kā atsevišķa kroņa, respektīvi, valsts īpašums.

1797.gada septembrī Katrīna II to uzdāvina galma slepenpadomniekam Frīdriham fon Koham, kurš tajā pašā mēnesī to pārdod galma slepenpadomniekam Johanam Jakobam grāfam Īgelštromam. Īgelštroms mirst 1806.gadā, neatstājot mantiniekus. Viņa īpašumus izsolē par 61500 dālderiem un to iegūst fon Tranzē, apgabala tiesnesis, vēlāk landrāts. Divus gadus vēlāk viņš savu īpašumu ieķīlā brālim Ērikam Johanam par 80600 dālderiem.

Līdz pat 1866.gada Baltijas guberņas pašvaldību likuma pieņemšanai Jaungulbenes zemes īpašums 16500 ha platībā atrodas Tranzē dzimtas īpašumā. No šī gada savu laika skaitīšanu sāk Jaungulbenes pagasts. Saskaņā ar jaunpieņemto likumu tiek izveidota pagasta zemnieku pašvaldība ar pagasta vecāko priekšgalā. Pašvaldība ir neatkarīga no muižas, kura pastāv līdz 20.gadu zemes reformai. 1935.gadā pagasts robežojas ar Galgauskas, Lubānas, Dzelzavas, Vecgulbenes un Rugāju pagastiem, tā teritorijā ietilpst pašreizējie Līgo un Daukstu pagasti. Platība 252 km2, 4672 iedzīvotāji. Pagastā bija 12 pusmuižas. 1945.gada 1.augustā izveidots Jaungulbenes ciems (daļa no pašreizējās teritorijas bez Adulienas).

Pašreizējās administratīvās robežas pagasts ieguva piecdesmitajos gados kā Jaungulbenes ciema padomes teritorija, bet pagasta statusu atjaunoja 1990.gadā.